Skoliozei raksturīgā ķermeņa asimetrija ir viegli ieraugāma speciālistam, bet vecākiem un pašam pacientam asimetrijas pazīmes ilgi var palikt nepamanītas.
Nozīmīgākās skoliozes pazīmes:- Nevienāds plecu un lāpstiņu augstums un to attālums no mugurkaula;
- Slīps iegurņa stāvoklis, tas var būt vairāk izbīdījies uz vienu sānu;
- Ķermeņa sānu trijstūru asimetrija (to redz starp ķermeni un gar sāniem karājošām rokām);
- Mugurkauls ir redzami nobīdījies uz sāniem;
- Krūšu vai jostas daļas sakumpums;
- Nevienāds krūšu augstums vai iespiedums krūšu kurvim priekšpusē (ne visos gadījumos).
Izšķir strukturālu un funkcionālu skoliozi (skoliotiska stāja).
Strukturālai skoliozei ir skoliozei tipiskās pazīmes un kustību samaizinājums vai zudums vienā vai vairākos mugurkaula segmentos. Mugurkaula skriemeļi ir fiksēti rotētā pozā, ir izveidojies mazkustīgs ribu kupris (krūšu daļas skoliozēm), rumpis ir savērpies un nobīdījies no viduslīnijas. Starpskriemeļu diski starp šādiem skriemeļiem ir saspiesti un kļūst ķīļveidīgi. Ja skoliozi neārstē, ar laiku arī paši skriemeļi kļūst ķīļveidīgi, var rasties blakus esošo locītavu un muskuļu sāpes, kā arī sirds un plaušu darbības traucējumi. Strukturālu skoliozi var redzēt veicot Ādamsa testu un veicot mērījumu ar skoliometru.
Video paraugdemonstrējumsFunkcionālai skoliozei ir redzamas skoliozes pazīmes stāvot, bet guļot un noliecoties Ādamsa testā skoliotiskais liekums nav redzams. Pārbaudot mobilitāti funkcionālai skolioze nav vērojams kādas zonas kustību ierobežojums. Dažkārt funkcionāla skolioze ļoti strauji pāriet strukturālā skoliozē. Tāpēc identificētās asimetrijas jāārstē specifiski, un skoliozes attītstība ir jākontrolē 3-6 mēnešu intervālos.
Sevišķi ātri skolioze attīstās bērniem straujas augšanas periodā (10-14.g.).
Jo jaunāks bērns skoliozes diagnosticēšanas brīdī, jo lielāks risks uz tās progresiju.
Atkarībā no skriemeļu savērpuma un sānu izliekuma atrašanās vietas, skolioze tiek iedalīta: krūšu, krūšu-jostas vai jostas daļas skoliozē. Tā var būt vienloka vai veidot vairākus liekumus. Skolioze var kombinēties ar palielinātu vai izlīdzinātu krūšu un jostas daļas liekumu.
Ja minētās pazīmes rada aizdomas par skoliozi, fizioterapeits vai ārsts jums rekomendēs veikt rentgenu visas muguras garumā. Tad deformāciju var novērtēt precīzi un izmērīt skoliozes lielumu grādos pēc Koba leņķa (Cobb angle). Rentgens ir nepieciešams, lai precīzi veiktu terapiju (Šrotas 3D skoliozes terapija), novērtētu skoliozes progresēšanas risku un izsvērtu mugurkaula koriģējošās korsetes nepieciešamību.
Svarīgi ir novērst asimeriskas ikdienas pozīcijas un nepiemērotas slodzes, kas provocē asimertiju.
Ja rentgenā konstatē, ka mugurkauls izliecies mazāk par 10 grādiem pēc Koba un mugurkauls nav rotējis un skriemeļi nav savērpušies, tad to nesauc par īstu skoliozi. Tā ir neliela mugurkaula deformācija un asimetriska auguma turēšāna bērniem, kam ir grūtības pareizi koordinēt muguras muskulatūru. Iespējams to ir veicinājuši nepareizi stājas vai sēdēšanas ieradumi un nepiemērotas fiziskās slodzes. Šajos gadījumos veic novērošanu un mazina stājas asimeriju izmantojot citas fizioterapijas metodes, ko efektīvi kombinēt ar muguras masāžu.
Liela daļa skoliožu (80%) ir nezināma cēloņa dēļ un parādās citādi veselos bērnos un pusaudžos pirms skeleta brieduma sasniegšanas.
Tādas skoliozes sauc par ideopātiskām skoliozēm. Atlikušos 20% ir skoliozes ar zināmu etioloģiju (pārmantotas, no ģenētiskiem sindromiem, neiromuskulārām saslimšanām, rahīta, avitaminoze un tuberkulozes). Skoliozes var veicināt veiktas operācijas un sarētojumi. Ir pieaugušo skoliozes, kas parādās vai progresē postmenopauzes periodā, kurai līdzi nāk muguras lejas daļas sāpes, laterolistēze, skriemeļu nestabilitāte, osteopēnija vai osteoporoze.